Jumta remonts
- Noplūžu rašanās.
- Jumta seguma materiālu nolietojums.
- Izskata pasliktināšanās.
- Nesošo elementu nostiprināšana vai nomaiņa.
- Jauna jumta projektēšana.
- Profilēto lokšņu un metāla dakstiņu nomaiņa.
- Mīkstā jumta remonts un nomaiņa.
- Vecā seguma demontāža.
- Noplūžu vietu hermetizācija.
- Jumta renovācija.
Jumta remonts
Šobrīd tirgū ir daudz materiālu mīkstajiem jumtiem, kuriem piemīt dažādas īpašības, izskats un pielietojuma joma. Taču visizplatītākie ir šādi mīksto jumtu veidi:
– no ruļļu materiāliem, kas izgatavoti uz celulozes, stiklšķiedras un folijas bāzes. Šis ir dažādu faktūru un krāsu lokšņu materiāls. Tam ir augsta mehāniskā izturība, ilgs kalpošanas laiks (vairāk nekā 30 gadi);
– no mīkstajiem dakstiņiem – atšķiras no ruļļveida jumta seguma ar lielāku biezumu un virsmu, kas parasti tiek stilizēta kā dakstiņu elementi. Sakarā ar to, ka mīkstie dakstiņi tiek ražoti visplašākajā krāsu gammā un ļoti daudzveidīgās formās (sešstūri, taisnstūri utt.), šis veids mūsdienās ir vispopulārākais un biežāk izmantotais;
– ondulīns – tās ir bitumena-celulozes loksnes profila veidā. Šim materiālam piemīt visas mīksto dakstiņu īpašības, un tas tiek montēts tāpat kā metāla dakstiņi un šīferis. Ondulīna loksnēm ir diezgan augsta stingrība, tāpēc, ieklāšanas laikā tām nav nepieciešama saplākšņa vienlaidu pamatne, kā tas ir citiem jumtiem no līdzīgiem materiāliem.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mīkstie jumti nolietojas un ir jālabo, ir bitumena bojājumi. Bitumens laika gaitā nolietojas, un laikapstākļu ietekmē tiek iznīcināts. Bitumena jumtiem vismaz reizi 2 gados ir jāpārbauda slēptie bojājumi un defekti, lai nākotnē izvairītos no lieliem ieguldījumiem remontā. Pavasarī, kad sniegs sāk kust, parasti pārbauda slapju plankumu parādīšanos uz telpu griestiem ēkas augšējos stāvos, seguma piebriešanu, priekšplātņu pareizu nostiprinājumu, hidroizolācijas stāvokli.
Vasarā telpu jumtos pārbauda, vai segumā nav radušās plaisas un burbuļi. Rudenī nosaka, vai sienas nesamirkst, ja ir ūdensnotekas ārpusē, atrod vietas, kur ūdens stāv, ja ūdensnotekas ir iekšā, kā arī novērtē tekņu aizsērējuma pakāpi.
Ziemā parasti pārbauda sniega segas biezumu un apledojuma esamību uz jumta, nosaka, vai notekcaurulēs nav aizsērējuma un lāsteku veidošanās iespējamību uz jumta.
Galvenie defekti ir: televīzijas antenu, koku zari, sūnu, sēnīšu, nelielu plaisu un augu izraisīti bojājumi, kā arī bitumena lokšņu atslāņošanās un jumta hermetizācijas defekti. Galu galā tas viss var novest pie noplūžu veidošanās, kas parasti parādās pēc lietus vai tad, kad sāk kust sniegs, vai izraisīt tā dēvētās “mirgojošas noplūdes”.
Parasti noplūdes cēlonis pēc lietus ir vai nu mehāniski bojājumi un deformācijas, kas parasti ir saistītas ar uzkausējamā jumta nekvalificētu uzstādīšanu vai nekvalitatīvu materiālu izmantošanu ruļļveida jumta montāžas laikā.
Ja jumts sācis tecēt drīz pēc sniega kušanas, tas ir saistīts ar nelielu plaisu veidošanos vietās, kur ruļļveida materiāli piekļaujas pie ventilācijas šahtām un notekām.
Lai veiktu jumta kvalitatīvu remontu, pirmkārt, ir nepieciešams izmantot kvalitatīvus materiālus – parasti bitumenu vai stiklšķiedru.
“Mirgojošo” noplūžu gadījumā parasti ir mikroplaisas, ko izraisa uzkausējamā jumta nekvalitatīva uzstādīšana, pašas montāžas noteikumu neievērošana.
RUĻĻVEIDA JUMTA REMONTDARBI TIEK IEDALĪTI ŠĀDI:
– kārtējie remontdarbi, kas tiek veikti, ja jumtam no tā kopējās platības ir bojāti mazāk par 40%;
– uzkausētā jumta kapitālā remonta darbi, ko veic, ja jumtam no uzkausējamiem materiāliem ir vairāk nekā 40% bojājumu no tā kopējās platības.
Daudzdzīvokļu māju vai citu ēku jumta kārtējais remonts tiek veikts tad, ja ir nelielas atvienojušās šuves, plaisas, caurumi un piebriedušas vietas. Nelielas plaisas tiek novērstas, aizpildot ar karstu bitumenu vai darvu, virsū tiek pielīmēts ruberoīda gabals.
Ja nepieciešams novērst atvienojušās šuves, ir jāpaceļ ruberoīds, jāizžāvē virsma ar gāzes degli. Pēc tam salaiduma vieta ir jāiesmērē ar bitumenu, jāuzliek ruberoīds, un vēlreiz jāpārklāj ar bitumenu vai darvu.
Lai novērstu piebriedumu, jumta seguma materiālu sagriež krusteniski, malas atloka un rūpīgi izžāvē ar gāzes degli. Pēc tam piebrieduma vietu pārlej ar karstu mastiku un noliek atpakaļ vietā sagrieztās malas, stipri piespiežot. Griezumus nosmērē ar bitumenu, virsū uzliek jaunu ruberoīda gabalu, kas arī tiek stipri piespiests. Parasti ielāps pārklāj šuves vismaz par 10-15 cm.
DAUDZDZĪVOKĻU MĀJAS MĪKSTĀ UZKAUSĒJAMĀ JUMTA KAPITĀLAIS REMONTS
Jumta remonts tiek veikts vairākos posmos:
1) Uzkausējamā jumta vecā seguma demontāža, izmantojot speciālu tehniku, ar kuras palīdzību tiek demontēts ruļļveida jumts, kas uzreiz tiek sarullēts ruļļos. No ruļļu materiāla attīrītā virsma tiek apsekota, lai konstatētu nelielas vai lielas plaisas, kā arī citus bojājumus. Ja tie netiek atrasti, tad plakanā jumta kapitālā remonta otrais posms netiek veikts, bet parasti bez tā var iztikt tika ļoti retos gadījumos.
2) Cementa izlīdzinošo kārtu atjaunošana un siltumizolācijas un hidroizolācijas ierīkošana. Pēc uzkausējamā ruļļveida jumta seguma virsmas attīrīšanas tiek ielieta cementa izlīdzinošā kārta, kas reizēm tiek pārklāta ar siltumizolācijas slāni, parasti ar granti vai putuplastu. Pēc tam izlīdzinošo kārtu nogruntē ar bitumena sveķiem, veidojot uz tās plēvi, kas neaizkavēs mitruma iztvaikošanu.
3) Uzkausējamā jumta seguma ieklāšana no jauniem jumta materiāliem.
Kad cements izlīdzinošajā kārtā sacietē, sākas darbs pie jumta pārklāšanas ar jauniem ruļļu materiāliem. Parasti tie ir materiāli, kuru pamatā ir stikla šķiedra, kas ir izturīgāka pret dažādu veidu bojājumiem. Uzkausējamā jumta seguma montāžu parasti sāk no jumta apakšas, un materiāla pārējās rindas ieklāj ar pārlaidumu. Pārlaiduma izmērs ir tieši atkarīgs no jumta slīpuma leņķa. Parasti slāņi tiek ieklāti tā, lai nesakristu blakus esošo pārklājumu divas šuves. Ja jumta seguma pārklāšanai ar ruļļveida materiālu izmanto ruberoīdu, tad ir obligāti jāierīko akmens šķembu aizsargkārta. Mūsdienīgie materiāli, kas tiek izmantoti ruļļveida jumta segumu ieklāšanā, jau satur akmens šķembas un neprasa papildu aizsardzības slāni.
Tātad, apkopojot visu iepriekš minēto, varam secināt, ka uzkausējamā ruļļveida jumta seguma demontāža, ruļļveida jumta uzstādīšana nav īpaši sarežģīta. No sākuma ir jāveic apskate, lai atklātu jumta bojājumus un atsevišķus nelielus defektus. Ja pēc ruļļveida jumta apskates uz tā tiek konstatēti nelieli bojājumi, pietiek ar nelielu remontdarbu veikšanu, lai veiktu jumta bojāto vietu hermetizāciju. Bet, ja bojājumi uz jumta ir lieli, tas jau prasa kapitālo remontu, ir nepieciešams demontēt veco pārklājumu un attiecīgi ieklāt jaunu ruļļveida pārklājumu.